(tamborējums - es, mežģīne, lente - Diāna Silava)
Tamborēta jostiņa, izšūta ar fliteriem
Abi aksesuāri atraduši savas īpašnieces. :)
sestdiena, 2009. gada 26. decembris
Svētku aksesuāri
Tamborēts žabo tapis sadarbībā ar māsu
(tamborējums - es, mežģīne, lente - Diāna Silava)
Tamborēta jostiņa, izšūta ar fliteriem
Abi aksesuāri atraduši savas īpašnieces. :)
(tamborējums - es, mežģīne, lente - Diāna Silava)
Tamborēta jostiņa, izšūta ar fliteriem
Abi aksesuāri atraduši savas īpašnieces. :)
pirmdiena, 2009. gada 14. decembris
sestdiena, 2009. gada 12. decembris
Kā uztaisīt bumbuli?
Man dažkārt patīk, ka cepurēm piestiprina lielāku vai mazāku bumbuli - izskatās kičīgi ;)
Tātad - bumbuli taisīt man iemācīja vecmamma, kad biju maza.
Vajadzīgs kartons. No tā izgriež 2 vienādus apļus, kuru vidū izgriež mazākus apļus. Saliek kopā, pa vidu ieliekot diegu, ar ko tiks beigās savilkts bumbulis. Tad caur apļa centru tin kartonam apkārt dziju vai dzijas, tad bumbulis būs krāsains (ar laiku iemanīsies arī taisīt bumbuļus ar vienkāršiem rakstiem). Notin tā kārtīgi, lai bumbulis būtu biezāks. Tad ar šķērēm pa ārējo malu pārgriež dziju, vienlaicīgi (jā, šeit nepieciešama daudzdimensionāla būtība) savelkot vidū ielikto diegu. Tad pievelk tā kārtīgi stingri un sasien - un izveidojas bumbulis. Spuriņas apgriež ar šķērēm.
Iespējams, ka šis vai šis apraksts būs skaidrāks un saprotamāks :)
~*~*~*~
Tad vēl var taisīt ašo bumbuli, kurš ir spuraināks. Uztin uz rokas četriem pirkstiem vai uz kāda garena priekšmeta dziju, tad saņem pa vidu ar diegu, sasien, un abus galus pārgriež. Rezultāts ir aptuveni šāds:
Ja šis apraksts jums noderēja, būšu priecīga saņemt atsauksmes komentāros :)
Tātad - bumbuli taisīt man iemācīja vecmamma, kad biju maza.
Vajadzīgs kartons. No tā izgriež 2 vienādus apļus, kuru vidū izgriež mazākus apļus. Saliek kopā, pa vidu ieliekot diegu, ar ko tiks beigās savilkts bumbulis. Tad caur apļa centru tin kartonam apkārt dziju vai dzijas, tad bumbulis būs krāsains (ar laiku iemanīsies arī taisīt bumbuļus ar vienkāršiem rakstiem). Notin tā kārtīgi, lai bumbulis būtu biezāks. Tad ar šķērēm pa ārējo malu pārgriež dziju, vienlaicīgi (jā, šeit nepieciešama daudzdimensionāla būtība) savelkot vidū ielikto diegu. Tad pievelk tā kārtīgi stingri un sasien - un izveidojas bumbulis. Spuriņas apgriež ar šķērēm.
Iespējams, ka šis vai šis apraksts būs skaidrāks un saprotamāks :)
~*~*~*~
Tad vēl var taisīt ašo bumbuli, kurš ir spuraināks. Uztin uz rokas četriem pirkstiem vai uz kāda garena priekšmeta dziju, tad saņem pa vidu ar diegu, sasien, un abus galus pārgriež. Rezultāts ir aptuveni šāds:
Ja šis apraksts jums noderēja, būšu priecīga saņemt atsauksmes komentāros :)
ko tu atkarībai padarīsi...
nosolījos, ka šogad vairs sev neko nepirkšu.
bet... tomēr nenoturējos un vakar nopirku jaunas dzijas... tieši tādās krāsās, kā manā sapnī :)
(uz veikalu gāju ar domu - ja būs īstās krāsas tad "jā", ja nebūs, tad nekā... un bija!)
tagad jau atkal kaut kas kāri top... izskatās, ka man pašai :)
bet... tomēr nenoturējos un vakar nopirku jaunas dzijas... tieši tādās krāsās, kā manā sapnī :)
(uz veikalu gāju ar domu - ja būs īstās krāsas tad "jā", ja nebūs, tad nekā... un bija!)
tagad jau atkal kaut kas kāri top... izskatās, ka man pašai :)
ceturtdiena, 2009. gada 10. decembris
trešdiena, 2009. gada 9. decembris
Mazā berete
Šādu līdzīgu bereti man pasūtīja mamma.
Tamborēta no īsajiem stabiņiem, diezgan līdzīgi kā lielā berete, bet nevajag aizrauties ar pieaudzēšanu, jo īsie stabiņi ir īsāki, nekā stabiņi ar vienu apmetumu, tāpēc visticamāk tā krokosies, ko var novērst nepieaudzējot stabiņus. Noraukums ir straujš.
Dekoram notamborēta viena rinda īso stabiņu, un piešūta līkločiem pie cepures.
Izmantota diezgan rupja dzija - 75% vilna, 25% poliamīds.
Tamborēta no īsajiem stabiņiem, diezgan līdzīgi kā lielā berete, bet nevajag aizrauties ar pieaudzēšanu, jo īsie stabiņi ir īsāki, nekā stabiņi ar vienu apmetumu, tāpēc visticamāk tā krokosies, ko var novērst nepieaudzējot stabiņus. Noraukums ir straujš.
Dekoram notamborēta viena rinda īso stabiņu, un piešūta līkločiem pie cepures.
Izmantota diezgan rupja dzija - 75% vilna, 25% poliamīds.
sestdiena, 2009. gada 5. decembris
Rasta stila cepures
Šī ir nodota valkāšanā Mārim.
Rasta stila cepures tamborēju līdzīgi beretēm, tikai biežāk lieku pa vidu rindiņas, kurās nepieaudzēju stabiņus.
Tā kā adīt man galīgi nepatīk, un cepurei nobeigums ir vajadzīgs, tad valnīti tamborēju no reljefajiem stabiņiem - divi reljefie stabiņi, kas izvirzīti uz āru, divi - uz iekšu. Veidojas kaut kas ļoti līdzīgs adītam valnītim - nezinātāji nemaz nepateiktu, ka tas nav adīts. Turklāt valnītis arī mazliet stiepjas un labi pieguļ galvai.
Šī arī atradusi īpašnieku
piektdiena, 2009. gada 4. decembris
Melnā berete
Atradusi savu laimīgo īpašnieci :)
Lielās tamborētās beretes - apraksts
Tātad doma bija uztamborēt lielu bereti.
Nedaudz parakājoties pa forumiem, atradu aprakstu.
Jātamborē no diezgan smalkas vai vidējas dzijas - lai nav smaga un lai ir arī kaut cik silta.
Sākotnēji tamborēju pēc šādas shēmas:
~5 gaisa cilpiņas satamborē aplītī. Visa turpmākā padarīšana sastāv no stabiņiem ar vienu apmetumu.
1. rinda - Divas gaisa cilpiņas pakāpiens (tas katrā rindiņā) - skaitās jau kā pirmais stabiņš. Plus vēl 11 stabiņi ar 1 apmetumu - kopā 12.
2. rinda - katrā cilpiņā ietamborē divus stabiņus ar vienu apmetumu - tagad jau kopā 24 stabiņi.
3. rinda - divi vienā, viens vienā
4. rinda - te sākas īstā jautrība, jo parādās reljefie stabiņi - tie, kas uz āru nāk.
Berete kopumā izskatās kā no 12 gabaliņiem sašūta kopā, bet īstenībā ir vienā gabalā - šo iespaidu rada reljefie stabiņi. Uz manekena Latvijas dizaineru veikalā Paviljons.
turpinot 4. rindas aprakstu - tātad divas gaisa cilpiņas (ir kā viens stabiņš ar vienu apmetumu), tad divi stabiņi vienā cilpiņā satamborēti kopā, un tad reljefais stabiņš - tas, kur mēs duram adatu no priekšas - caur aizmuguri - un tad atkal priekšā. Tad atkal - viena, divas, reljefais...
5. rinda - 2 gaisa cilpiņas (kā 1 stabiņš), tad viens stabiņš, tad divi vienā un tad reljefais... utt. divi pa vienam, divi vienā, reljefais.
6. rinda - trīs pa vienam, divi vienā reljefais.
un tā turpinām pieaudzēt tos stabiņus, kas pa vienam, līdz mums ir iegūts gandrīz vajadzīgais beretes diametrs. Kāpēc gandrīz? tāpēc, ka - tāpat kā tamborējot bumbai bļodiņu - stabiņi, kas būs pa vienam vienā, uzreiz necelsies un netaisīs biezumu, tie no sākuma mazliet vēl ies platumā.
tad ir divi varianti - vai nu tamborēt pa vienam stabiņam vienā cilpiņā vairākas rindas (tā dabū biezumu) un tad sāk noraukt, vai šādas "taisnās rindas" ik pa laikam ielikt starp paplašinošajām rindām un tikai tad taisno biezuma gabalu (kā shēmā). Tas pēc katra paša izvēles.
Noraukšana notiek satamborējot divus stabiņus kopā uzreiz pēc reljefā stabiņa. Un tā līdz vajadzīgajam galvas izmēram, kas normālai standarta galvai ir 56 cm ;) Pēdējās rindiņas (kādas 2-3) bez noraukšanas.
Nedaudz parakājoties pa forumiem, atradu aprakstu.
Jātamborē no diezgan smalkas vai vidējas dzijas - lai nav smaga un lai ir arī kaut cik silta.
Sākotnēji tamborēju pēc šādas shēmas:
~5 gaisa cilpiņas satamborē aplītī. Visa turpmākā padarīšana sastāv no stabiņiem ar vienu apmetumu.
1. rinda - Divas gaisa cilpiņas pakāpiens (tas katrā rindiņā) - skaitās jau kā pirmais stabiņš. Plus vēl 11 stabiņi ar 1 apmetumu - kopā 12.
2. rinda - katrā cilpiņā ietamborē divus stabiņus ar vienu apmetumu - tagad jau kopā 24 stabiņi.
3. rinda - divi vienā, viens vienā
4. rinda - te sākas īstā jautrība, jo parādās reljefie stabiņi - tie, kas uz āru nāk.
turpinot 4. rindas aprakstu - tātad divas gaisa cilpiņas (ir kā viens stabiņš ar vienu apmetumu), tad divi stabiņi vienā cilpiņā satamborēti kopā, un tad reljefais stabiņš - tas, kur mēs duram adatu no priekšas - caur aizmuguri - un tad atkal priekšā. Tad atkal - viena, divas, reljefais...
5. rinda - 2 gaisa cilpiņas (kā 1 stabiņš), tad viens stabiņš, tad divi vienā un tad reljefais... utt. divi pa vienam, divi vienā, reljefais.
6. rinda - trīs pa vienam, divi vienā reljefais.
un tā turpinām pieaudzēt tos stabiņus, kas pa vienam, līdz mums ir iegūts gandrīz vajadzīgais beretes diametrs. Kāpēc gandrīz? tāpēc, ka - tāpat kā tamborējot bumbai bļodiņu - stabiņi, kas būs pa vienam vienā, uzreiz necelsies un netaisīs biezumu, tie no sākuma mazliet vēl ies platumā.
Noraukšana notiek satamborējot divus stabiņus kopā uzreiz pēc reljefā stabiņa. Un tā līdz vajadzīgajam galvas izmēram, kas normālai standarta galvai ir 56 cm ;) Pēdējās rindiņas (kādas 2-3) bez noraukšanas.
Vēl ir variants (ja berete nav pārāk smaga) sēdināt bereti uz matu līnijas - tādā gadījumā caurums galvai jāatstāj lielāks (kā tai beretei, ko uztamborēju sev).
Ja šis apraksts jums noderēja, būšu priecīga saņemt atsauksmes komentāros :)
Ja šis apraksts jums noderēja, būšu priecīga saņemt atsauksmes komentāros :)
Aptamborētas bumbas - apraksts
Šodien padalīšos, kā aptamborēt bumbas.
Vajadzīgie materiāli - diegs/dzija (es ņemu diezgan smalku - tā smukāk izskatās - pēc ŠĪ apraksta 3-kārtīgu vai 4-kārtīgu), piemērota rupjuma (kas šoreiz būs vismaz par 1 mm mazāka, nekā ņemtu parasti) tamboradata un pats galvenais - BUMBA. Tamborējumam jābūt ciešam!
Šis apraksts rakstīts attēlā redzamajām bumbām, kas ir ~ 15 mm diametrā. Mainoties bumbas izmēram, mainās apraksts - bet ja sapratīsiet būtību, kurā brīdī, ko dara, tad aprakstu var variēt ar dažāda izmēra bumbām!
Tātad ņemam diegu un tamboradatu un notamborējam pīnīti no ~4 gaisa cilpiņām. Savienojam aplītī ar savienojuma stabiņu. Tad gaisa cilpiņa pakāpienam (tā ir neiztrūkstoša katrā rindiņā, tāpēc vairāk to nepieminēšu) un duram adatu vidū un tamborējam īsos stabiņus. Pirmajā rindā (aplītis no gaisa cilpām skaitās kā nulltā rinda) es tamborēju divreiz vairāk īso stabiņu, nekā pirmajā rindā bija gaisa cilpiņu. Otrajā rindā pa diviem īsajiem stabiņiem katrā, trešajā rindā - katrā pirmajā cilpiņā tamborēju pa vienam, katrā otrajā - divus īsos stabiņus. Tas viss, protams, ir variējams no diega rupjuma un bumbas izmēra, bet pamatdoma ir tāda, ka no sākuma ir jādabū plakans aplītis gandrīz tādā izmērā, kā ir bumbas diametrs (bet nedaudz mazāks).
Jo smalkāks diegs (un akurātāks un ciešāks tamborējums), jo bumba sanāks izskatīgāka.
Tad jātamborē pa īsajam stabiņam katrā cilpiņā - tā vairākas rindiņas, līdz sāk veidoties bļodiņa. Pēc idejas bļodiņai būtu vēl mazliet jāpaliek resnākai un bumbai būtu bez problēmām pieguļoši jāielien bļodiņā - tā, lai nepaliek brīva vieta pāri un tā, lai bumba nebūtu iespīlēta tik ļoti, ka cauri tamborējumam redzama iekšējā bumba. Ja tā nav (ja bumba nelien iekšā), tad jāpaārda un apakšējam aplītim jānotamborē vēl 1-2 rindiņas uz apli (ar pieaudzēšanu), un tad jāsāk tamborēt bez pieaudzēšanas uz augšu. Ik pa laikam ir vēlams pamērīt, kā bumba ievietojas bļodiņā.
Kad jau bļodiņa ir sasniegusi 3/5 no bumbas augstuma - var sākt noraukt.
UN TAGAD PATS SVARĪGĀKAIS - neaizmirst ielikt bumbu bļodiņā (turpmākais darbs tiek darīts ar visu bumbu bļodiņā)
Noraukšana notiek šādi:
1. variants - turpina tamborēt īsos stabiņus un sākotnēji izlaiž katru 3. vai 4. cilpiņu (neietamborē "tekošajā" cilpiņā, bet to izlaiž un ietamborē nākamajā). Tad ar katru nākamo rindiņu izlaišanas paliek arvien biežākas, līdz pēdējās noraukuma rindiņas sastāv tikai no katrā otrajā cilpiņā ietamborētiem īsajiem stabiņiem. Šeit jāuzmanās, lai neveidojas pārāk manāmi caurumiņi no izlaistajām cilpiņām.
2. variants - turpina tamborēt īsos stabiņus līdzīgi kā 1. variantā, un izlaišanas vietā satamborē divus īsos stabiņus kopā. Arī šeit jāuzmanās, lai neveidojas pārāk manāmi caurumiņi no izlaistajām cilpiņām.
Es parasti tamborēju pēc pirmā varianta, jo tā iesāku. Starp citu - tas ir mīts, ka satamborējot īsos stabiņus kopā caurumiņi būs mazāki, nekā izlaižot vienu vietu. Pamēģiniet un sapratīsiet! :)
Ceru, ka man ir sanācis sakarīgi pastāstīt par to, kā var dabūt gatavu aptamborētu bumbu. Katram būs savs ērtākais un vienkāršākais veids, kā to izdarīt - galvenais ir mēģināt, nebaidīties ārdīt un eksperimentēt!
Katrā ziņā - ņem par labu.
Ja šis apraksts jums noderēja, būšu priecīga saņemt atsauksmes komentāros :)
Lūk - rezultāts (kārtējais) :)
Vajadzīgie materiāli - diegs/dzija (es ņemu diezgan smalku - tā smukāk izskatās - pēc ŠĪ apraksta 3-kārtīgu vai 4-kārtīgu), piemērota rupjuma (kas šoreiz būs vismaz par 1 mm mazāka, nekā ņemtu parasti) tamboradata un pats galvenais - BUMBA. Tamborējumam jābūt ciešam!
Šis apraksts rakstīts attēlā redzamajām bumbām, kas ir ~ 15 mm diametrā. Mainoties bumbas izmēram, mainās apraksts - bet ja sapratīsiet būtību, kurā brīdī, ko dara, tad aprakstu var variēt ar dažāda izmēra bumbām!
Tātad ņemam diegu un tamboradatu un notamborējam pīnīti no ~4 gaisa cilpiņām. Savienojam aplītī ar savienojuma stabiņu. Tad gaisa cilpiņa pakāpienam (tā ir neiztrūkstoša katrā rindiņā, tāpēc vairāk to nepieminēšu) un duram adatu vidū un tamborējam īsos stabiņus. Pirmajā rindā (aplītis no gaisa cilpām skaitās kā nulltā rinda) es tamborēju divreiz vairāk īso stabiņu, nekā pirmajā rindā bija gaisa cilpiņu. Otrajā rindā pa diviem īsajiem stabiņiem katrā, trešajā rindā - katrā pirmajā cilpiņā tamborēju pa vienam, katrā otrajā - divus īsos stabiņus. Tas viss, protams, ir variējams no diega rupjuma un bumbas izmēra, bet pamatdoma ir tāda, ka no sākuma ir jādabū plakans aplītis gandrīz tādā izmērā, kā ir bumbas diametrs (bet nedaudz mazāks).
Jo smalkāks diegs (un akurātāks un ciešāks tamborējums), jo bumba sanāks izskatīgāka.
Tad jātamborē pa īsajam stabiņam katrā cilpiņā - tā vairākas rindiņas, līdz sāk veidoties bļodiņa. Pēc idejas bļodiņai būtu vēl mazliet jāpaliek resnākai un bumbai būtu bez problēmām pieguļoši jāielien bļodiņā - tā, lai nepaliek brīva vieta pāri un tā, lai bumba nebūtu iespīlēta tik ļoti, ka cauri tamborējumam redzama iekšējā bumba. Ja tā nav (ja bumba nelien iekšā), tad jāpaārda un apakšējam aplītim jānotamborē vēl 1-2 rindiņas uz apli (ar pieaudzēšanu), un tad jāsāk tamborēt bez pieaudzēšanas uz augšu. Ik pa laikam ir vēlams pamērīt, kā bumba ievietojas bļodiņā.
Kad jau bļodiņa ir sasniegusi 3/5 no bumbas augstuma - var sākt noraukt.
UN TAGAD PATS SVARĪGĀKAIS - neaizmirst ielikt bumbu bļodiņā (turpmākais darbs tiek darīts ar visu bumbu bļodiņā)
Noraukšana notiek šādi:
1. variants - turpina tamborēt īsos stabiņus un sākotnēji izlaiž katru 3. vai 4. cilpiņu (neietamborē "tekošajā" cilpiņā, bet to izlaiž un ietamborē nākamajā). Tad ar katru nākamo rindiņu izlaišanas paliek arvien biežākas, līdz pēdējās noraukuma rindiņas sastāv tikai no katrā otrajā cilpiņā ietamborētiem īsajiem stabiņiem. Šeit jāuzmanās, lai neveidojas pārāk manāmi caurumiņi no izlaistajām cilpiņām.
2. variants - turpina tamborēt īsos stabiņus līdzīgi kā 1. variantā, un izlaišanas vietā satamborē divus īsos stabiņus kopā. Arī šeit jāuzmanās, lai neveidojas pārāk manāmi caurumiņi no izlaistajām cilpiņām.
Es parasti tamborēju pēc pirmā varianta, jo tā iesāku. Starp citu - tas ir mīts, ka satamborējot īsos stabiņus kopā caurumiņi būs mazāki, nekā izlaižot vienu vietu. Pamēģiniet un sapratīsiet! :)
Ceru, ka man ir sanācis sakarīgi pastāstīt par to, kā var dabūt gatavu aptamborētu bumbu. Katram būs savs ērtākais un vienkāršākais veids, kā to izdarīt - galvenais ir mēģināt, nebaidīties ārdīt un eksperimentēt!
Katrā ziņā - ņem par labu.
Ja šis apraksts jums noderēja, būšu priecīga saņemt atsauksmes komentāros :)
Lūk - rezultāts (kārtējais) :)
trešdiena, 2009. gada 2. decembris
otrdiena, 2009. gada 1. decembris
Berete sev jeb kurpnieks ar kurpēm
Pēc tuvinieku un tālinieku aptamborēšanas, beidzot nolēmu arī pati sev uztamborēt bereti.
Izmantotā dzija - Trend Collection Georgia (50 + 50 gr). 50% vilna, 50% akrils.
Ļoti silta :)
Izmantotā dzija - Trend Collection Georgia (50 + 50 gr). 50% vilna, 50% akrils.
Ļoti silta :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)